śrubokręt
Definition from Wiktionary, a free dictionary
Contents |
[edit] Polish
[edit] Pronunciation
- IPA: [ɕruˈbɔkrɛnt]
[edit] Noun
śrubokręt m.
[edit] Declension
| Singular | Plural | |
|---|---|---|
| Nominative | śrubokręt | śrubokręty |
| Genitive | śrubokrętu/śrubokręta | śrubokrętów |
| Dative | śrubokrętowi | śrubokrętom |
| Accusative | śrubokręt | śrubokręty |
| Instrumental | śrubokrętem | śrubokrętami |
| Locative | śrubokręcie | śrubokrętach |
| Vocative | śrubokręcie | śrubokręty |

