حراب

See also: خراب

Arabic

Root
ح ر ب (ḥ-r-b)

Noun

حِرَاب • (ḥirāb) m

1. verbal noun of حَارَبَ (ḥāraba) (form III)
2. warfare

Declension

Declension of noun حِرَاب (ḥirāb)

Singular	basic singular triptote
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	حِرَاب ḥirāb	الْحِرَاب al-ḥirāb	حِرَاب ḥirāb
Nominative	حِرَابٌ ḥirābun	الْحِرَابُ al-ḥirābu	حِرَابُ ḥirābu
Accusative	حِرَابًا ḥirāban	الْحِرَابَ al-ḥirāba	حِرَابَ ḥirāba
Genitive	حِرَابٍ ḥirābin	الْحِرَابِ al-ḥirābi	حِرَابِ ḥirābi
Dual	Indefinite	Definite	Construct
Informal	حِرَابَيْن ḥirābayn	الْحِرَابَيْن al-ḥirābayn	حِرَابَيْ ḥirābay
Nominative	حِرَابَانِ ḥirābāni	الْحِرَابَانِ al-ḥirābāni	حِرَابَا ḥirābā
Accusative	حِرَابَيْنِ ḥirābayni	الْحِرَابَيْنِ al-ḥirābayni	حِرَابَيْ ḥirābay
Genitive	حِرَابَيْنِ ḥirābayni	الْحِرَابَيْنِ al-ḥirābayni	حِرَابَيْ ḥirābay
Plural	sound feminine plural
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	حِرَابَات ḥirābāt	الْحِرَابَات al-ḥirābāt	حِرَابَات ḥirābāt
Nominative	حِرَابَاتٌ ḥirābātun	الْحِرَابَاتُ al-ḥirābātu	حِرَابَاتُ ḥirābātu
Accusative	حِرَابَاتٍ ḥirābātin	الْحِرَابَاتِ al-ḥirābāti	حِرَابَاتِ ḥirābāti
Genitive	حِرَابَاتٍ ḥirābātin	الْحِرَابَاتِ al-ḥirābāti	حِرَابَاتِ ḥirābāti

References

• Steingass, Francis Joseph (1884) “حراب”, in The Student's Arabic–English Dictionary‎^[1], London: W.H. Allen