abnuiturus
Definition from Wiktionary, the free dictionary
Contents |
Latin[edit]
Etymology[edit]
Future active participle of abnuō
Participle[edit]
abnuitūrus m (feminine abnuitūra, neuter abnuitūrum); first/second declension
- about to deny
Inflection[edit]
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | abnuitūrus | abnuitūra | abnuitūrum | abnuitūrī | abnuitūrae | abnuitūra | |
| genitive | abnuitūrī | abnuitūrae | abnuitūrī | abnuitūrōrum | abnuitūrārum | abnuitūrōrum | |
| dative | abnuitūrō | abnuitūrae | abnuitūrō | abnuitūrīs | abnuitūrīs | abnuitūrīs | |
| accusative | abnuitūrum | abnuitūram | abnuitūrum | abnuitūrōs | abnuitūrās | abnuitūra | |
| ablative | abnuitūrō | abnuitūrā | abnuitūrō | abnuitūrīs | abnuitūrīs | abnuitūrīs | |
| vocative | abnuitūre | abnuitūra | abnuitūrum | abnuitūrī | abnuitūrae | abnuitūra | |
