centralis

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From centrum (center point) +‎ -ālis.

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

centrālis m, f (neuter centrāle); third declension

  1. central, in the middle

Inflection[edit]

Third declension, neuter nominative singular in -e.

Number Singular Plural
Case \ Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative centrālis centrāle centrālēs centrālia
genitive centrālis centrālis centrālium centrālium
dative centrālī centrālī centrālibus centrālibus
accusative centrālem centrāle centrālēs centrālia
ablative centrālī centrālī centrālibus centrālibus
vocative centrālis centrāle centrālēs centrālia

Derived terms[edit]

Related terms[edit]

Descendants[edit]