cilvēce

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: cilvēcē

Latvian[edit]

Etymology[edit]

From cilvēks (person, human being) +‎ -e, with palatalization of k to c.

Pronunciation[edit]

Noun[edit]

cilvēce f (5th declension)

  1. humanity, mankind, humankind (the set of all human beings)
    cilvēces attīstība — the development of humankind
    cilvēces brīvībahumanity's freedom
    darbs visas cilvēces labā — work for the good of all mankind
    zemes pirmais mākslīgais pavadonis: tas tiešām ir jauns laikmets cilvēces vēsturē — Earth's first artificial satellite: this indeed is a new era in the history of humanity
    vairāk par cilvēkiem pašiem / es cilvēci mīlējis esmu — more than the people themselves / I have loved humanity
    te briest nelaime... visai cilvēcei: katram cilvēkam, lai viņš dzīvotu kādā zemē vai kontinentā dzīvodams — here misfortune is growing... to all humankind: to every person, whatever land (= country) or continent he may happen to live in

Declension[edit]

Related terms[edit]