comitatus

English

Etymology

Latin comitatus, from comes (“companion”).

Pronunciation

• IPA: /kɒmɪˈteɪtəs/

  Rhymes: -eɪtəs

Noun

comitatus (plural comitati)

1. a group of warriors or nobles accompanying a king or other leader

---

Latin

Etymology

Perfect participle of comitor

Participle

comitātus m. (feminine comitāta, neuter comitātum); first/second declension

1. accompanied; guarded; served

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	comitātus	comitāta	comitātum		comitātī	comitātae	comitāta
genitive	comitātī	comitātae	comitātī		comitātōrum	comitātārum	comitātōrum
dative	comitātō	comitātae	comitātō		comitātīs	comitātīs	comitātīs
accusative	comitātum	comitātam	comitātum		comitātōs	comitātās	comitāta
ablative	comitātō	comitātā	comitātō		comitātīs	comitātīs	comitātīs
vocative	comitāte	comitāta	comitātum		comitātī	comitātae	comitāta

Noun

comitātus (genitive comitātūs); m, fourth declension

1. company of soldiers
2. combination, association
3. county

Inflection

Number	Singular	Plural
nominative	comitātus	comitātūs
genitive	comitātūs	comitātuum
dative	comitātuī	comitātibus
accusative	comitātum	comitātūs
ablative	comitātū	comitātibus
vocative	comitātus	comitātūs