communis
Definition from Wiktionary, a free dictionary
Contents |
[edit] Latin
[edit] Etymology
Proto-Indo-European *ko-moin-i
[edit] Adjective
commūnis m. and f., commūne n.; third declension
[edit] Inflection
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | M.F. | N. | MM.FF. | NN. | |
| nominative | commūnis | commūne | commūnēs | commūnia | |
| genitive | commūnis | commūnis | commūnium | commūnium | |
| dative | commūnī | commūnī | commūnibus | commūnibus | |
| accusative | commūnem | commūne | commūnēs | commūnia | |
| ablative | commūnī | commūnī | commūnibus | commūnibus | |
| vocative | commūnis | commūne | commūnēs | commūnia | |
[edit] Synonyms
- (common, ordinary): vulgāris