completus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of compleō

Pronunciation[edit]

Participle[edit]

complētus m (feminine complēta, neuter complētum); first/second declension

  1. completed
  2. covered, overwhelmed
  3. satiated

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case \ Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative complētus complēta complētum complētī complētae complēta
genitive complētī complētae complētī complētōrum complētārum complētōrum
dative complētō complētae complētō complētīs complētīs complētīs
accusative complētum complētam complētum complētōs complētās complēta
ablative complētō complētā complētō complētīs complētīs complētīs
vocative complēte complēta complētum complētī complētae complēta

Adjective[edit]

complētus m (feminine complēta, neuter complētum); first/second declension

  1. complete
  2. full
  3. perfect

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case \ Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative complētus complēta complētum complētī complētae complēta
genitive complētī complētae complētī complētōrum complētārum complētōrum
dative complētō complētae complētō complētīs complētīs complētīs
accusative complētum complētam complētum complētōs complētās complēta
ablative complētō complētā complētō complētīs complētīs complētīs
vocative complēte complēta complētum complētī complētae complēta

Related terms[edit]

Descendants[edit]