demoveo

Latin

Etymology

From dē- +‎ moveō (“move”).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /deːˈmo.u̯e.oː/, [d̪eːˈmou̯eoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /deˈmo.ve.o/, [d̪eˈmɔːveo]

Verb

dēmoveō (present infinitive dēmovēre, perfect active dēmōvī, supine dēmōtum); second conjugation

1. (transitive) to move or turn away; divert; put away, remove, dislodge

   Synonyms: āvertō, prōpulsō, dēclīnō, dēflectō, flectō, dīvertō, abdō, removeō, trānsvertō, āspernor, āvocō

Conjugation

Conjugation of dēmoveō (second conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēmoveō	dēmovēs	dēmovet	dēmovēmus	dēmovētis	dēmovent
	imperfect	dēmovēbam	dēmovēbās	dēmovēbat	dēmovēbāmus	dēmovēbātis	dēmovēbant
	future	dēmovēbō	dēmovēbis	dēmovēbit	dēmovēbimus	dēmovēbitis	dēmovēbunt
	perfect	dēmōvī	dēmōvistī	dēmōvit	dēmōvimus	dēmōvistis	dēmōvērunt, dēmōvēre
	pluperfect	dēmōveram	dēmōverās	dēmōverat	dēmōverāmus	dēmōverātis	dēmōverant
	future perfect	dēmōverō	dēmōveris	dēmōverit	dēmōverimus	dēmōveritis	dēmōverint
passive	present	dēmoveor	dēmovēris, dēmovēre	dēmovētur	dēmovēmur	dēmovēminī	dēmoventur
	imperfect	dēmovēbar	dēmovēbāris, dēmovēbāre	dēmovēbātur	dēmovēbāmur	dēmovēbāminī	dēmovēbantur
	future	dēmovēbor	dēmovēberis, dēmovēbere	dēmovēbitur	dēmovēbimur	dēmovēbiminī	dēmovēbuntur
	perfect	dēmōtus + present active indicative of sum
	pluperfect	dēmōtus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dēmōtus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dēmoveam	dēmoveās	dēmoveat	dēmoveāmus	dēmoveātis	dēmoveant
	imperfect	dēmovērem	dēmovērēs	dēmovēret	dēmovērēmus	dēmovērētis	dēmovērent
	perfect	dēmōverim	dēmōverīs	dēmōverit	dēmōverīmus	dēmōverītis	dēmōverint
	pluperfect	dēmōvissem	dēmōvissēs	dēmōvisset	dēmōvissēmus	dēmōvissētis	dēmōvissent
passive	present	dēmovear	dēmoveāris, dēmoveāre	dēmoveātur	dēmoveāmur	dēmoveāminī	dēmoveantur
	imperfect	dēmovērer	dēmovērēris, dēmovērēre	dēmovērētur	dēmovērēmur	dēmovērēminī	dēmovērentur
	perfect	dēmōtus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dēmōtus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dēmovē	—	—	dēmovēte	—
	future	—	dēmovētō	dēmovētō	—	dēmovētōte	dēmoventō
passive	present	—	dēmovēre	—	—	dēmovēminī	—
	future	—	dēmovētor	dēmovētor	—	—	dēmoventor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dēmovēre	dēmōvisse	dēmōtūrum esse	dēmovērī	dēmōtum esse	dēmōtum īrī
participles		dēmovēns	—	dēmōtūrus	—	dēmōtus	dēmovendus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dēmovendī	dēmovendō	dēmovendum	dēmovendō	dēmōtum	dēmōtū

Related terms

• admoveō
• āmoveō
• commoveō
• dīmoveō
• ēmoveō
• moveō
• mūtō
• permoveō
• praemoveō
• prōmoveō
• removeō
• sēmoveō
• submoveō
• trānsmoveō

Descendants

• Portuguese: demover

References

• “demoveo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “demoveo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• demoveo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to disconcert a person: animum alicuius de statu, de gradu demovere (more strongly depellere, deturbare)
    
  • to dispossess a person: demovere, deicere aliquem de possessione
    
  • to overthrow a person (cf. sect. IX. 6): aliquem de dignitatis gradu demovere