furtivus

Definition from Wiktionary, a free dictionary

Contents 1 Latin 1.1 Etymology 1.2 Adjective 1.2.1 Inflection 1.2.2 Descendants

[edit] Latin

[edit] Etymology

From furtum "theft"

[edit] Adjective

fūrtīvus m. (feminine fūrtīva, neuter fūrtīvum); first/second declension

1. stolen
2. secret
3. concealed

[edit] Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	fūrtīvus	fūrtīva	fūrtīvum		fūrtīvī	fūrtīvae	fūrtīva
genitive	fūrtīvī	fūrtīvae	fūrtīvī		fūrtīvōrum	fūrtīvārum	fūrtīvōrum
dative	fūrtīvō	fūrtīvae	fūrtīvō		fūrtīvīs	fūrtīvīs	fūrtīvīs
accusative	fūrtīvum	fūrtīvam	fūrtīvum		fūrtīvōs	fūrtīvās	fūrtīva
ablative	fūrtīvō	fūrtīvā	fūrtīvō		fūrtīvīs	fūrtīvīs	fūrtīvīs
vocative	fūrtīve	fūrtīva	fūrtīvum		fūrtīvī	fūrtīvae	fūrtīva

[edit] Descendants

• English: furtive (borrowed)
• French: furtif (borrowed)
• Italian: furtivo