infelix
Definition from Wiktionary, the free dictionary
Contents |
[edit] Latin
[edit] Etymology
in- + fēlīx (“happy, fortunate”)
[edit] Adjective
īnfēlīx m., f., n., (genitive īnfēlīcis); third declension
- unhappy, unfortunate
- unlucky
- unfruitful
- causing misfortune
[edit] Inflection
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | M.F. | N. | MM.FF. | NN. | |
| nominative | īnfēlīx | īnfēlīx | īnfēlīcēs | īnfēlīcia | |
| genitive | īnfēlīcis | īnfēlīcis | īnfēlīcium | īnfēlīcium | |
| dative | īnfēlīcī | īnfēlīcī | īnfēlīcibus | īnfēlīcibus | |
| accusative | īnfēlīcem | īnfēlīx | īnfēlīcēs | īnfēlīcia | |
| ablative | īnfēlīcī | īnfēlīcī | īnfēlīcibus | īnfēlīcibus | |
| vocative | īnfēlīx | īnfēlīx | īnfēlīcēs | īnfēlīcia | |
