insanio

Latin

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /inˈsaː.ni.oː/, [ĩːˈs̠äːnioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /inˈsa.ni.o/, [inˈsäːnio]

Verb

īnsāniō (present infinitive īnsānīre, perfect active īnsānīvī or īnsāniī, supine īnsānītum); fourth conjugation, impersonal in the passive

1. to be insane
   • Cicero, Pro Murena, Chapter VI, section 13

     Nēmō enim ferē saltat sōbrius, nisi forte īnsānit.

     Almost no one dances sober, unless perhaps he is insane.

Conjugation

Conjugation of īnsāniō (fourth conjugation, impersonal in passive)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	īnsāniō	īnsānīs	īnsānit	īnsānīmus	īnsānītis	īnsāniunt
	imperfect	īnsāniēbam	īnsāniēbās	īnsāniēbat	īnsāniēbāmus	īnsāniēbātis	īnsāniēbant
	future	īnsāniam	īnsāniēs	īnsāniet	īnsāniēmus	īnsāniētis	īnsānient
	perfect	īnsānīvī, īnsāniī	īnsānīvistī, īnsāniistī	īnsānīvit, īnsāniit	īnsānīvimus, īnsāniimus	īnsānīvistis, īnsāniistis	īnsānīvērunt, īnsānīvēre, īnsāniērunt, īnsāniēre
	pluperfect	īnsānīveram, īnsānieram	īnsānīverās, īnsānierās	īnsānīverat, īnsānierat	īnsānīverāmus, īnsānierāmus	īnsānīverātis, īnsānierātis	īnsānīverant, īnsānierant
	future perfect	īnsānīverō, īnsānierō	īnsānīveris, īnsānieris	īnsānīverit, īnsānierit	īnsānīverimus, īnsānierimus	īnsānīveritis, īnsānieritis	īnsānīverint, īnsānierint
passive	present	—	—	īnsānītur	—	—	—
	imperfect	—	—	īnsāniēbātur	—	—	—
	future	—	—	īnsāniētur	—	—	—
	perfect	—	—	īnsānītum est	—	—	—
	pluperfect	—	—	īnsānītum erat	—	—	—
	future perfect	—	—	īnsānītum erit	—	—	—
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	īnsāniam	īnsāniās	īnsāniat	īnsāniāmus	īnsāniātis	īnsāniant
	imperfect	īnsānīrem	īnsānīrēs	īnsānīret	īnsānīrēmus	īnsānīrētis	īnsānīrent
	perfect	īnsānīverim, īnsānierim	īnsānīverīs, īnsānierīs	īnsānīverit, īnsānierit	īnsānīverīmus, īnsānierīmus	īnsānīverītis, īnsānierītis	īnsānīverint, īnsānierint
	pluperfect	īnsānīvissem, īnsāniissem	īnsānīvissēs, īnsāniissēs	īnsānīvisset, īnsāniisset	īnsānīvissēmus, īnsāniissēmus	īnsānīvissētis, īnsāniissētis	īnsānīvissent, īnsāniissent
passive	present	—	—	īnsāniātur	—	—	—
	imperfect	—	—	īnsānīrētur	—	—	—
	perfect	—	—	īnsānītum sit	—	—	—
	pluperfect	—	—	īnsānītum esset, īnsānītum foret	—	—	—
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	īnsānī	—	—	īnsānīte	—
	future	—	īnsānītō	īnsānītō	—	īnsānītōte	īnsāniuntō
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		īnsānīre	īnsānīvisse, īnsāniisse	īnsānītūrum esse	īnsānīrī	īnsānītum esse	—
participles		īnsāniēns	—	īnsānītūrus	—	īnsānītum	īnsāniendum, īnsāniundum
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		īnsāniendī	īnsāniendō	īnsāniendum	īnsāniendō	īnsānītum	īnsānītū

References

• “insanio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “insanio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• insanio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Morwood, James. A Latin Grammar. Oxford: Oxford University Press, 1999.