izdarīgs
Jump to navigation
Jump to search
Latvian[edit]
Etymology[edit]
From izdar(īt) (“to perform, to carry out”) + -īgs (with izdarīt from iz- + darīt (“to do, to make”)).
Pronunciation[edit]
| (file) |
Adjective[edit]
izdarīgs (definite izdarīgais, comparative izdarīgāks, superlative visizdarīgākais, adverb izdarīgi)
- (of people) able, capable, active, energetic, diligent, efficient (not lazy, who carries out work to completion; also, that which expresses such qualities)
- katru dienu jāseko, lai būtu kārtība, lai darbinieces būtu laipnas un izdarīgas ― every day one should make sure that there is order, that the (female) employees are friendly and efficient
- izdarīgā un naskā meitene ātri vien apguva profesiju ― the diligent and agile girl quickly learned the profession
- viņai pēkšņi likās, ka tas izdarīgais puisis, kurš nebaidījās neviena darba, nav nemaz tik liels un spēcīgs ― it suddenly seemed to her that that efficient, diligent boy who was not afraid of any work was not so big and strong
- cienīgi izdarīgā gaitā pie galdiņa pienāk mirdzošs viesmīlis ― in a respectably diligent pace the shining (= friendly) waiter came to the table
Declension[edit]
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of izdarīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | izdarīgs | izdarīgi | izdarīga | izdarīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | izdarīgu | izdarīgus | izdarīgu | izdarīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | izdarīga | izdarīgu | izdarīgas | izdarīgu | |||||
| dative (datīvs) | izdarīgam | izdarīgiem | izdarīgai | izdarīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | izdarīgu | izdarīgiem | izdarīgu | izdarīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | izdarīgā | izdarīgos | izdarīgā | izdarīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||