jaunietis
Jump to navigation
Jump to search
Latvian[edit]
Etymology[edit]
From jauns (“young”) + -ietis.
Noun[edit]
jaunietis m (2nd declension, feminine form: jauniete)
- a young man, between adolescence and adulthood
- (in the plural) young people in general
- jauniešu psiholoģija ― youth psychology
Declension[edit]
Declension of jaunietis (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | jaunietis | jaunieši |
| accusative (akuzatīvs) | jaunieti | jauniešus |
| genitive (ģenitīvs) | jaunieša | jauniešu |
| dative (datīvs) | jaunietim | jauniešiem |
| instrumental (instrumentālis) | jaunieti | jauniešiem |
| locative (lokatīvs) | jaunietī | jauniešos |
| vocative (vokatīvs) | jaunieti | jaunieši |