karaspēks

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latvian[edit]

Etymology[edit]

From kara (war[gen.]) +‎ spēks (force). First mentioned in 17th-century sources.[1]

Noun[edit]

karaspēks m (1st declension)

  1. army, forces, troops (a country's armed forces; a part of the armed forces with specific tasks)
    speciālais karaspēks — special troops, forces
    gaisa, kājnieku, tanku karaspēks — air, infantry, tank troops, forces
    sauszemes, sakaru karaspēks — land, communication troops, forces
    valsts pretgaisa aizsardzības karaspēks — national air defense troops, forces
    stratēģiskais raķešu karaspēks — strategic missile forces
    karaspēka apakšvienībastroop, military subunits
    klusums; neredz ne privāto braucēju, ne gājēju, ne arī karaspēku — silence; no private drivers, no pedestrians, not even troops, soldiers were visible

Declension[edit]

Related terms[edit]

References[edit]

  1. ^ “karš” in Konstantīns Karulis (1992, 2001), Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (Rīga: AVOTS) ISBN: 9984-700-12-7.