obstinatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of obstinō (“persist in”).

Participle

obstinātus m. (feminine obstināta, neuter obstinātum); first/second declension

1. Firmly set, fixed, resolved.
2. Determined, resolute, steadfast; inflexible, stubborn, obstinate.

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	obstinātus	obstināta	obstinātum		obstinātī	obstinātae	obstināta
genitive	obstinātī	obstinātae	obstinātī		obstinātōrum	obstinātārum	obstinātōrum
dative	obstinātō	obstinātae	obstinātō		obstinātīs	obstinātīs	obstinātīs
accusative	obstinātum	obstinātam	obstinātum		obstinātōs	obstinātās	obstināta
ablative	obstinātō	obstinātā	obstinātō		obstinātīs	obstinātīs	obstinātīs
vocative	obstināte	obstināta	obstinātum		obstinātī	obstinātae	obstināta