osmijs
Definition from Wiktionary, the free dictionary
Contents |
Latvian [edit]
Etymology [edit]
From Ancient Greek ὀσμή (“smell”) (because of the strong smell of its oxide).
Pronunciation [edit]
Noun [edit]
| Chemical element | |
|---|---|
| Os | Previous: rēnijs (Ir) |
| Next: irīdijs (Ir) | |
osmijs m, 1st declension
- osmium (metallic chemical element, with atomic number 76.)
- osmija savienojumi — osmium compounds
- osmijs ir visblīvākais metāls — osmium is the densest metal
Declension [edit]
declension of osmijs
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | osmijs | — |
| accusative (akuzatīvs) | osmiju | — |
| genitive (ģenitīvs) | osmija | — |
| dative (datīvs) | osmijam | — |
| instrumental (instrumentālis) | osmiju | — |
| locative (lokatīvs) | osmijā | — |
| vocative (vokatīvs) | osmij | — |