ostensivus

Latin

Etymology

ostendō +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /os.tenˈsiː.u̯us/, [ɔs̠t̪ẽːˈs̠iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /os.tenˈsi.vus/, [ost̪enˈsiːvus]

Adjective

ostēnsīvus (feminine ostēnsīva, neuter ostēnsīvum); first/second-declension adjective

1. (Late Latin) ostensive

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	ostēnsīvus	ostēnsīva	ostēnsīvum		ostēnsīvī	ostēnsīvae	ostēnsīva
Genitive	ostēnsīvī	ostēnsīvae	ostēnsīvī		ostēnsīvōrum	ostēnsīvārum	ostēnsīvōrum
Dative	ostēnsīvō		ostēnsīvō		ostēnsīvīs
Accusative	ostēnsīvum	ostēnsīvam	ostēnsīvum		ostēnsīvōs	ostēnsīvās	ostēnsīva
Ablative	ostēnsīvō	ostēnsīvā	ostēnsīvō		ostēnsīvīs
Vocative	ostēnsīve	ostēnsīva	ostēnsīvum		ostēnsīvī	ostēnsīvae	ostēnsīva

Related terms

• ostēnsiō

Descendants

• English: ostensive
• French: ostensif
• Italian: ostensivo