pavēle

See also: pavēlē

Latvian

Etymology

From pa- +‎ vēle (“will, wish”). The original meaning was “permission; wish;” apparently, this word was influenced by the similar-sounding German Befehl (“order, command”), and changed its meaning accordingly.

Pronunciation

• IPA^(key): [pavɛ̄ːlɛ]

Noun

pavēle f (5th declension)

1. order, command (formal, binding oral or written instruction to carry out an activity)

   direktora pavēle ― the director's order

   tiesas pavēle ― court order

   dot pavēli ― to give an order

   noklausīties, izlasīt pavēli ― to listen to, to read an order

   izpildīt pavēli ― to execute an order

   pēc dažām stundām skaļruņos atskanēja pavēle nepiederošām personām atstāt kuģa klāju ― after a few hours the command for non-authorized people to leave the ship boomed in the loudspeakers

   pienāca štāba pavēle: Sala jāaizstāv līdz pēdējam vīram ― then came the order from the headquarters: Sala must be defended to the last man

2. (linguistics, grammar) imperative (mood)

   pavēles izteiksme ― imperative mood (lit. command mood)

Declension

Declension of pavēle (5th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	pavēle	pavēles
accusative (akuzatīvs)	pavēli	pavēles
genitive (ģenitīvs)	pavēles	pavēļu
dative (datīvs)	pavēlei	pavēlēm
instrumental (instrumentālis)	pavēli	pavēlēm
locative (lokatīvs)	pavēlē	pavēlēs
vocative (vokatīvs)	pavēle	pavēles

Derived terms

• pavēlēt
• pavēlniecība
• pavēlniecisks
• pavēlnieks, pavēlniece