perpaco

Latin

Etymology

From per- +‎ paco.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /perˈpaː.koː/, [pɛrˈpäːkoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /perˈpa.ko/, [perˈpäːko]

Verb

perpācō (present infinitive perpācāre, perfect active perpācāvī, supine perpācātum); first conjugation

1. to quiet or subdue completely

Conjugation

Conjugation of perpācō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	perpācō	perpācās	perpācat	perpācāmus	perpācātis	perpācant
	imperfect	perpācābam	perpācābās	perpācābat	perpācābāmus	perpācābātis	perpācābant
	future	perpācābō	perpācābis	perpācābit	perpācābimus	perpācābitis	perpācābunt
	perfect	perpācāvī	perpācāvistī	perpācāvit	perpācāvimus	perpācāvistis	perpācāvērunt, perpācāvēre
	pluperfect	perpācāveram	perpācāverās	perpācāverat	perpācāverāmus	perpācāverātis	perpācāverant
	future perfect	perpācāverō	perpācāveris	perpācāverit	perpācāverimus	perpācāveritis	perpācāverint
passive	present	perpācor	perpācāris, perpācāre	perpācātur	perpācāmur	perpācāminī	perpācantur
	imperfect	perpācābar	perpācābāris, perpācābāre	perpācābātur	perpācābāmur	perpācābāminī	perpācābantur
	future	perpācābor	perpācāberis, perpācābere	perpācābitur	perpācābimur	perpācābiminī	perpācābuntur
	perfect	perpācātus + present active indicative of sum
	pluperfect	perpācātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	perpācātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	perpācem	perpācēs	perpācet	perpācēmus	perpācētis	perpācent
	imperfect	perpācārem	perpācārēs	perpācāret	perpācārēmus	perpācārētis	perpācārent
	perfect	perpācāverim	perpācāverīs	perpācāverit	perpācāverīmus	perpācāverītis	perpācāverint
	pluperfect	perpācāvissem	perpācāvissēs	perpācāvisset	perpācāvissēmus	perpācāvissētis	perpācāvissent
passive	present	perpācer	perpācēris, perpācēre	perpācētur	perpācēmur	perpācēminī	perpācentur
	imperfect	perpācārer	perpācārēris, perpācārēre	perpācārētur	perpācārēmur	perpācārēminī	perpācārentur
	perfect	perpācātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	perpācātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	perpācā	—	—	perpācāte	—
	future	—	perpācātō	perpācātō	—	perpācātōte	perpācantō
passive	present	—	perpācāre	—	—	perpācāminī	—
	future	—	perpācātor	perpācātor	—	—	perpācantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		perpācāre	perpācāvisse	perpācātūrum esse	perpācārī	perpācātum esse	perpācātum īrī
participles		perpācāns	—	perpācātūrus	—	perpācātus	perpācandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		perpācandī	perpācandō	perpācandum	perpācandō	perpācātum	perpācātū

References

• “perpaco”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “perpaco”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• perpaco in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.