politus
Definition from Wiktionary, the free dictionary
Contents |
Latin [edit]
Etymology [edit]
Perfect passive participle of poliō
Participle [edit]
polītus m (feminine polīta, neuter polītum); first/second declension
Inflection [edit]
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | polītus | polīta | polītum | polītī | polītae | polīta | |
| genitive | polītī | polītae | polītī | polītōrum | polītārum | polītōrum | |
| dative | polītō | polītae | polītō | polītīs | polītīs | polītīs | |
| accusative | polītum | polītam | polītum | polītōs | polītās | polīta | |
| ablative | polītō | polītā | polītō | polītīs | polītīs | polītīs | |
| vocative | polīte | polīta | polītum | polītī | polītae | polīta | |
