prostitūta

See also: prostituta and prostitūtā

Latvian

Etymology

Via other European languages, ultimately borrowed from Latin prōstituta, the feminine form of prōstitutus, past participle of prōstituō, from pro- (“for, before”) +‎ statuō (“to set up, to erect”).

Noun

prostitūta f (4th declension)

1. prostitute (a woman who sells sex)

   Raskoļņikovs sastapās ar Marmeladovu, klausījās viņa dzīves stāstu, uzzināja, ka viņa meita, lai glābtu ģimeni, kļuvusi par prostitūtu ― Raskoļņikovs (Raskolnikov) met with Marmeladov, heard his life story, (and) found out that his (= Marmeladov's) daughter, in order to save (her) family, (had) become a prostitute

Declension

Declension of prostitūta (4th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	prostitūta	prostitūtas
accusative (akuzatīvs)	prostitūtu	prostitūtas
genitive (ģenitīvs)	prostitūtas	prostitūtu
dative (datīvs)	prostitūtai	prostitūtām
instrumental (instrumentālis)	prostitūtu	prostitūtām
locative (lokatīvs)	prostitūtā	prostitūtās
vocative (vokatīvs)	prostitūta	prostitūtas

Synonyms

• ielasmeita
• (vulgar) mauka

Related terms

• prostitūcija
• prostituēt, prostituēties