puritas

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From pūrus.

Noun[edit]

pūritās f (genitive pūritātis); third declension

  1. Purity (post-classical). Scopos puritas est cordis. The aim is purity of heart. (Scopos here is in the Greek nominative) John Cassian, Conferences of the Desert Fathers, chapter 4.

Inflection[edit]

Third declension.

Number Singular Plural
nominative pūritās pūritātēs
genitive pūritātis pūritātum
dative pūritātī pūritātibus
accusative pūritātem pūritātēs
ablative pūritāte pūritātibus
vocative pūritās pūritātēs

Etymology[edit]

From pūs.

Noun[edit]

pūritās f (genitive pūritātis); third declension

  1. purulence

Inflection[edit]

Third declension.

Number Singular Plural
nominative pūritās pūritātēs
genitive pūritātis pūritātum
dative pūritātī pūritātibus
accusative pūritātem pūritātēs
ablative pūritāte pūritātibus
vocative pūritās pūritātēs

Descendants[edit]