renitens

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Present participle of renītor

Participle[edit]

renītēns m, f, n (genitive renītentis); third declension

  1. struggling

Inflection[edit]

Third declension, neuter nominative singular like masculine/feminine.

Number Singular Plural
Case \ Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
nominative renītēns renītēns renītentēs renītentia
genitive renītentis renītentis renītentium renītentium
dative renītentī renītentī renītentibus renītentibus
accusative renītentem renītēns renītentēs renītentia
ablative renītente
renītentī 1
renītente
renītentī 1
renītentibus renītentibus
vocative renītēns renītēns renītentēs renītentia

1 When used purely as an adjective.