resido

Latin[edit]

From re- +‎ sīdō (“sit down”).

resīdō (present infinitive resīdere, perfect active resēdī, supine resessum); third conjugation, no passive

Conjugation of resīdō (third conjugation, active only)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	resīdō	resīdis	resīdit	resīdimus	resīditis	resīdunt
	imperfect	resīdēbam	resīdēbās	resīdēbat	resīdēbāmus	resīdēbātis	resīdēbant
	future	resīdam	resīdēs	resīdet	resīdēmus	resīdētis	resīdent
	perfect	resēdī	resēdistī	resēdit	resēdimus	resēdistis	resēdērunt, resēdēre
	pluperfect	resēderam	resēderās	resēderat	resēderāmus	resēderātis	resēderant
	future perfect	resēderō	resēderis	resēderit	resēderimus	resēderitis	resēderint
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	resīdam	resīdās	resīdat	resīdāmus	resīdātis	resīdant
	imperfect	resīderem	resīderēs	resīderet	resīderēmus	resīderētis	resīderent
	perfect	resēderim	resēderīs	resēderit	resēderīmus	resēderītis	resēderint
	pluperfect	resēdissem	resēdissēs	resēdisset	resēdissēmus	resēdissētis	resēdissent
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	resīde	—	—	resīdite	—
active	future	—	resīditō	resīditō	—	resīditōte	resīduntō
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		resīdere	resēdisse	resessūrum esse	—	—	—
participles		resīdēns	—	resessūrus	—	—	—
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		resīdendī	resīdendō	resīdendum	resīdendō	resessum	resessū

“resido”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“resido”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers

resido

resido