spółgłosko

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Polish

[edit]

Pronunciation

[edit]
  • IPA(key): /spuwˈɡwɔs.kɔ/
  • Rhymes: -ɔskɔ
  • Syllabification: spół‧głos‧ko

Noun

[edit]

spółgłosko

  1. vocative singular of spółgłoska