struthiocamelus

Latin

strūthiocamēlī (ostriches)

Etymology

From Ancient Greek στρουθιοκάμηλος (strouthiokamēlos), from στρουθόs (strouthos, “sparrow”) + κάμηλος (kamēlos, “camel”).

Pronunciation

• (Classical) IPA: /struː.tʰi.o.kaˈmeː.lus/

Noun

strūthiocamēlus (genitive strūthiocamēlī); m, second declension

1. ostrich

Inflection

Number	Singular	Plural
nominative	strūthiocamēlus	strūthiocamēlī
genitive	strūthiocamēlī	strūthiocamēlōrum
dative	strūthiocamēlō	strūthiocamēlīs
accusative	strūthiocamēlum	strūthiocamēlōs
ablative	strūthiocamēlō	strūthiocamēlīs
vocative	strūthiocamēle	strūthiocamēlī

Synonyms

• (ostrich): strūthiō

Related terms

• strūtheus
• strūthiō
• strūthiocamēlinus

Descendants

• Translingual: Struthio camelus