subiugatus
Definition from Wiktionary, the free dictionary
Contents |
Latin [edit]
Etymology [edit]
Perfect passive participle of subiugō
Participle [edit]
subiugātus m (feminine subiugāta, neuter subiugātum); first/second declension
Inflection [edit]
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | subiugātus | subiugāta | subiugātum | subiugātī | subiugātae | subiugāta | |
| genitive | subiugātī | subiugātae | subiugātī | subiugātōrum | subiugātārum | subiugātōrum | |
| dative | subiugātō | subiugātae | subiugātō | subiugātīs | subiugātīs | subiugātīs | |
| accusative | subiugātum | subiugātam | subiugātum | subiugātōs | subiugātās | subiugāta | |
| ablative | subiugātō | subiugātā | subiugātō | subiugātīs | subiugātīs | subiugātīs | |
| vocative | subiugāte | subiugāta | subiugātum | subiugātī | subiugātae | subiugāta | |