vērt

See also: vert, vért, vèrt, and vërt

Latvian

Etymology

Inherited from Proto-Balto-Slavic *wérˀtei which is ultimately cognate with Proto-Indo-European *wer- (“to turn, bend”) whence the two meanings of the verb.

Verb

vērt (transitive, 1st conjugation, present veru, ver, ver, past vēru)

1. to open (atvērt)
2. to close (aizvērt)
3. to string (for example, beads, mushrooms for drying, etc.)
4. to thread a needle (ievērt)

Conjugation

conjugation of vērt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	veru	vēru	vēršu	—
2nd pers. sg.	tu	ver	vēri	vērsi	ver
3rd pers. sg.	viņš, viņa	ver	vēra	vērs	lai ver
1st pers. pl.	mēs	veram	vērām	vērsim	vērsim
2nd pers. pl.	jūs	verat	vērāt	vērsiet, vērsit	veriet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	ver	vēra	vērs	lai ver
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	verot		Present Active 1 (Adj.)		verošs
Past	esot vēris		Present Active 2 (Adv.)		vērdams
Future	vēršot		Present Active 3 (Adv.)		verot
Imperative	lai verot		Present Active 4 (Obj.)		veram
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		vēris
Present	vērtu		Present Passive		verams
Past	būtu vēris		Past Passive		vērts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāver		Infinitive (nenoteiksme)		vērt
Conjunctive 1	esot jāver		Negative Infinitive		nevērt
Conjunctive 2	jāverot		Verbal noun		vēršana

Verb

vērt

1. inflection of vērst:
   1. second-person singular present indicative
   2. second-person singular imperative