abalienatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of abaliēnō (alienate; remove).

Participle[edit]

abaliēnātus m (feminine abaliēnāta, neuter abaliēnātum); first/second declension

  1. alienated, estranged, having been alienated
  2. removed, disposed, having been removed
  3. (law) sold, transferred by sale, alienated, having been sold

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative abaliēnātus abaliēnāta abaliēnātum abaliēnātī abaliēnātae abaliēnāta
genitive abaliēnātī abaliēnātae abaliēnātī abaliēnātōrum abaliēnātārum abaliēnātōrum
dative abaliēnātō abaliēnātō abaliēnātīs
accusative abaliēnātum abaliēnātam abaliēnātum abaliēnātōs abaliēnātās abaliēnāta
ablative abaliēnātō abaliēnātā abaliēnātō abaliēnātīs
vocative abaliēnāte abaliēnāta abaliēnātum abaliēnātī abaliēnātae abaliēnāta