acuminatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of acūminō.

Participle

acūminātus (feminine acūmināta, neuter acūminātum, superlative acūminātissimus); first/second-declension participle

1. pointed, sharpened; tapering to a point

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	acūminātus	acūmināta	acūminātum		acūminātī	acūminātae	acūmināta
genitive	acūminātī	acūminātae	acūminātī		acūminātōrum	acūminātārum	acūminātōrum
dative	acūminātō	acūminātae	acūminātō		acūminātīs
accusative	acūminātum	acūminātam	acūminātum		acūminātōs	acūminātās	acūmināta
ablative	acūminātō	acūminātā	acūminātō		acūminātīs
vocative	acūmināte	acūmināta	acūminātum		acūminātī	acūminātae	acūmināta

Descendants

• English: acuminate
• French: acuminé
• Portuguese: acuminado
• Spanish: acuminado