bracatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From brāca.

Pronunciation[edit]

Adjective[edit]

brācātus (feminine brācāta, neuter brācātum); first/second declension

  1. wearing trousers or breeches
  2. (hence) foreign, barbarian

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative brācātus brācāta brācātum brācātī brācātae brācāta
genitive brācātī brācātae brācātī brācātōrum brācātārum brācātōrum
dative brācātō brācātō brācātīs
accusative brācātum brācātam brācātum brācātōs brācātās brācāta
ablative brācātō brācātā brācātō brācātīs
vocative brācāte brācāta brācātum brācātī brācātae brācāta

Descendants[edit]

References[edit]