decubiturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of dēcumbō.

Participle[edit]

dēcubitūrus m (feminine dēcubitūra, neuter dēcubitūrum); first/second declension

  1. about to lie down

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative dēcubitūrus dēcubitūra dēcubitūrum dēcubitūrī dēcubitūrae dēcubitūra
genitive dēcubitūrī dēcubitūrae dēcubitūrī dēcubitūrōrum dēcubitūrārum dēcubitūrōrum
dative dēcubitūrō dēcubitūrō dēcubitūrīs
accusative dēcubitūrum dēcubitūram dēcubitūrum dēcubitūrōs dēcubitūrās dēcubitūra
ablative dēcubitūrō dēcubitūrā dēcubitūrō dēcubitūrīs
vocative dēcubitūre dēcubitūra dēcubitūrum dēcubitūrī dēcubitūrae dēcubitūra