determino

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: determinó and determinò

Catalan[edit]

Verb[edit]

determino

  1. first-person singular present indicative form of determinar

Galician[edit]

Verb[edit]

determino

  1. first-person singular present indicative of determinar

Italian[edit]

Verb[edit]

determino

  1. first-person singular present indicative of determinare

Anagrams[edit]


Latin[edit]

Etymology[edit]

dē- +‎ terminō (I limit), from terminus.

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

dēterminō (present infinitive dētermināre, perfect active dētermināvī, supine dēterminātum); first conjugation

  1. I delimit (set bounds to)
  2. I confine (within limits)
  3. I define
  4. I designate

Inflection[edit]

   Conjugation of determino (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēterminō dēterminās dēterminat dētermināmus dēterminātis dēterminant
imperfect dēterminābam dēterminābās dēterminābat dēterminābāmus dēterminābātis dēterminābant
future dēterminābō dēterminābis dēterminābit dēterminābimus dēterminābitis dēterminābunt
perfect dētermināvī dētermināvistī dētermināvit dētermināvimus dētermināvistis dētermināvērunt, dētermināvēre
pluperfect dētermināveram dētermināverās dētermināverat dētermināverāmus dētermināverātis dētermināverant
future perfect dētermināverō dētermināveris dētermināverit dētermināverimus dētermināveritis dētermināverint
passive present dēterminor dētermināris, dētermināre dēterminātur dētermināmur dētermināminī dēterminantur
imperfect dēterminābar dēterminābāris, dēterminābāre dēterminābātur dēterminābāmur dēterminābāminī dēterminābantur
future dēterminābor dētermināberis, dēterminābere dēterminābitur dēterminābimur dēterminābiminī dēterminābuntur
perfect dēterminātus + present active indicative of sum
pluperfect dēterminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēterminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēterminem dēterminēs dēterminet dēterminēmus dēterminētis dēterminent
imperfect dēterminārem dēterminārēs dētermināret dēterminārēmus dēterminārētis dēterminārent
perfect dētermināverim dētermināverīs dētermināverit dētermināverīmus dētermināverītis dētermināverint
pluperfect dētermināvissem dētermināvissēs dētermināvisset dētermināvissēmus dētermināvissētis dētermināvissent
passive present dēterminer dēterminēris, dēterminēre dēterminētur dēterminēmur dēterminēminī dēterminentur
imperfect dēterminārer dēterminārēris, dēterminārēre dēterminārētur dēterminārēmur dēterminārēminī dēterminārentur
perfect dēterminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēterminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēterminā dētermināte
future dēterminātō dēterminātō dēterminātōte dēterminantō
passive present dētermināre dētermināminī
future dēterminātor dēterminātor dēterminantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dētermināre dētermināvisse dēterminātūrus esse dēterminārī dēterminātus esse dēterminātum īrī
participles dētermināns dēterminātūrus dēterminātus dēterminandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dētermināre dēterminandī dēterminandō dēterminandum dēterminātum dēterminātū

Descendants[edit]

References[edit]


Portuguese[edit]

Verb[edit]

determino

  1. First-person singular (eu) present indicative of determinar

Spanish[edit]

Verb[edit]

determino

  1. First-person singular (yo) present indicative form of determinar.