detestor

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

dētestor (present infinitive dētestārī, perfect active dētestātus sum); first conjugation, deponent

  1. I curse or execrate
  2. I detest or loathe
  3. I avert or ward off

Inflection[edit]

   Conjugation of detestor (first conjugation, deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dētestor dētestāris, dētestāre dētestātur dētestāmur dētestāminī dētestantur
imperfect dētestābar dētestābāris, dētestābāre dētestābātur dētestābāmur dētestābāminī dētestābantur
future dētestābor dētestāberis, dētestābere dētestābitur dētestābimur dētestābiminī dētestābuntur
perfect dētestātus + present active indicative of sum
pluperfect dētestātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dētestātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dētester dētestēris, dētestēre dētestētur dētestēmur dētestēminī dētestentur
imperfect dētestārer dētestārēris, dētestārēre dētestārētur dētestārēmur dētestārēminī dētestārentur
perfect dētestātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dētestātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dētestāre dētestāminī
future dētestātor dētestātor dētestantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dētestārī dētestātus esse dētestātūrus esse dētestātum īrī
participles dētestāns dētestātus dētestātūrus dētestandus

Descendants[edit]