dzimene
Jump to navigation
Jump to search
See also: dzimenē
Latvian[edit]
Etymology[edit]
A form introduced in the 1870s by Juris Alunāns to replace ģimene (the regular development of which would indeed have been dzimene if it had not been borrowed from Lithuanian), but which never became popular.[1]
Noun[edit]
dzimene f (5th declension)
Declension[edit]
Declension of dzimene (5th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | dzimene | dzimenes |
| accusative (akuzatīvs) | dzimeni | dzimenes |
| genitive (ģenitīvs) | dzimenes | dzimeņu |
| dative (datīvs) | dzimenei | dzimenēm |
| instrumental (instrumentālis) | dzimeni | dzimenēm |
| locative (lokatīvs) | dzimenē | dzimenēs |
| vocative (vokatīvs) | dzimene | dzimenes |
References[edit]
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “dzimene”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN