emendatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Perfect passive participle of ēmendō.

Participle[edit]

ēmendātus m (feminine ēmendāta, neuter ēmendātum); first/second declension

  1. corrected

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative ēmendātus ēmendāta ēmendātum ēmendātī ēmendātae ēmendāta
genitive ēmendātī ēmendātae ēmendātī ēmendātōrum ēmendātārum ēmendātōrum
dative ēmendātō ēmendātō ēmendātīs
accusative ēmendātum ēmendātam ēmendātum ēmendātōs ēmendātās ēmendāta
ablative ēmendātō ēmendātā ēmendātō ēmendātīs
vocative ēmendāte ēmendāta ēmendātum ēmendātī ēmendātae ēmendāta

Descendants[edit]

References[edit]