enavigo

Latin

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /eːˈnaː.u̯i.ɡoː/, [eːˈnäːu̯ɪɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /eˈna.vi.ɡo/, [eˈnäːviɡo]

Verb

ēnāvigō (present infinitive ēnāvigāre, perfect active ēnāvigāvī, supine ēnāvigātum); first conjugation

1. to sail away or over
2. to put to sea

Conjugation

Conjugation of ēnāvigō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēnāvigō	ēnāvigās	ēnāvigat	ēnāvigāmus	ēnāvigātis	ēnāvigant
	imperfect	ēnāvigābam	ēnāvigābās	ēnāvigābat	ēnāvigābāmus	ēnāvigābātis	ēnāvigābant
	future	ēnāvigābō	ēnāvigābis	ēnāvigābit	ēnāvigābimus	ēnāvigābitis	ēnāvigābunt
	perfect	ēnāvigāvī	ēnāvigāvistī	ēnāvigāvit	ēnāvigāvimus	ēnāvigāvistis	ēnāvigāvērunt, ēnāvigāvēre
	pluperfect	ēnāvigāveram	ēnāvigāverās	ēnāvigāverat	ēnāvigāverāmus	ēnāvigāverātis	ēnāvigāverant
	future perfect	ēnāvigāverō	ēnāvigāveris	ēnāvigāverit	ēnāvigāverimus	ēnāvigāveritis	ēnāvigāverint
passive	present	ēnāvigor	ēnāvigāris, ēnāvigāre	ēnāvigātur	ēnāvigāmur	ēnāvigāminī	ēnāvigantur
	imperfect	ēnāvigābar	ēnāvigābāris, ēnāvigābāre	ēnāvigābātur	ēnāvigābāmur	ēnāvigābāminī	ēnāvigābantur
	future	ēnāvigābor	ēnāvigāberis, ēnāvigābere	ēnāvigābitur	ēnāvigābimur	ēnāvigābiminī	ēnāvigābuntur
	perfect	ēnāvigātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēnāvigātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēnāvigātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēnāvigem	ēnāvigēs	ēnāviget	ēnāvigēmus	ēnāvigētis	ēnāvigent
	imperfect	ēnāvigārem	ēnāvigārēs	ēnāvigāret	ēnāvigārēmus	ēnāvigārētis	ēnāvigārent
	perfect	ēnāvigāverim	ēnāvigāverīs	ēnāvigāverit	ēnāvigāverīmus	ēnāvigāverītis	ēnāvigāverint
	pluperfect	ēnāvigāvissem	ēnāvigāvissēs	ēnāvigāvisset	ēnāvigāvissēmus	ēnāvigāvissētis	ēnāvigāvissent
passive	present	ēnāviger	ēnāvigēris, ēnāvigēre	ēnāvigētur	ēnāvigēmur	ēnāvigēminī	ēnāvigentur
	imperfect	ēnāvigārer	ēnāvigārēris, ēnāvigārēre	ēnāvigārētur	ēnāvigārēmur	ēnāvigārēminī	ēnāvigārentur
	perfect	ēnāvigātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēnāvigātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ēnāvigā	—	—	ēnāvigāte	—
	future	—	ēnāvigātō	ēnāvigātō	—	ēnāvigātōte	ēnāvigantō
passive	present	—	ēnāvigāre	—	—	ēnāvigāminī	—
	future	—	ēnāvigātor	ēnāvigātor	—	—	ēnāvigantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ēnāvigāre	ēnāvigāvisse	ēnāvigātūrum esse	ēnāvigārī	ēnāvigātum esse	ēnāvigātum īrī
participles		ēnāvigāns	—	ēnāvigātūrus	—	ēnāvigātus	ēnāvigandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ēnāvigandī	ēnāvigandō	ēnāvigandum	ēnāvigandō	ēnāvigātum	ēnāvigātū

References

• “enavigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “enavigo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• enavigo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.