extermino

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: exterminó

Catalan[edit]

Verb[edit]

extermino

  1. first-person singular present indicative form of exterminar

Latin[edit]

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

exterminō ‎(present infinitive extermināre, perfect active extermināvī, supine exterminātum); first conjugation

  1. I expel, exile or banish
  2. I abolish, extirpate or destroy

Inflection[edit]

   Conjugation of extermino (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present exterminō exterminās exterminat extermināmus exterminātis exterminant
imperfect exterminābam exterminābās exterminābat exterminābāmus exterminābātis exterminābant
future exterminābō exterminābis exterminābit exterminābimus exterminābitis exterminābunt
perfect extermināvī extermināvistī extermināvit extermināvimus extermināvistis extermināvērunt, extermināvēre
pluperfect extermināveram extermināverās extermināverat extermināverāmus extermināverātis extermināverant
future perfect extermināverō extermināveris extermināverit extermināverimus extermināveritis extermināverint
passive present exterminor extermināris, extermināre exterminātur extermināmur extermināminī exterminantur
imperfect exterminābar exterminābāris, exterminābāre exterminābātur exterminābāmur exterminābāminī exterminābantur
future exterminābor extermināberis, exterminābere exterminābitur exterminābimur exterminābiminī exterminābuntur
perfect exterminātus + present active indicative of sum
pluperfect exterminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect exterminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present exterminem exterminēs exterminet exterminēmus exterminētis exterminent
imperfect exterminārem exterminārēs extermināret exterminārēmus exterminārētis exterminārent
perfect extermināverim extermināverīs extermināverit extermināverīmus extermināverītis extermināverint
pluperfect extermināvissem extermināvissēs extermināvisset extermināvissēmus extermināvissētis extermināvissent
passive present exterminer exterminēris, exterminēre exterminētur exterminēmur exterminēminī exterminentur
imperfect exterminārer exterminārēris, exterminārēre exterminārētur exterminārēmur exterminārēminī exterminārentur
perfect exterminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect exterminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present exterminā extermināte
future exterminātō exterminātō exterminātōte exterminantō
passive present extermināre extermināminī
future exterminātor exterminātor exterminantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives extermināre extermināvisse exterminātūrus esse exterminārī exterminātus esse exterminātum īrī
participles extermināns exterminātūrus exterminātus exterminandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
extermināre exterminandī exterminandō exterminandum exterminātum exterminātū

Descendants[edit]

References[edit]


Portuguese[edit]

Verb[edit]

extermino

  1. First-person singular (eu) present indicative of exterminar

Spanish[edit]

Verb[edit]

extermino

  1. First-person singular (yo) present indicative form of exterminar.