Jump to content

festino

From Wiktionary, the free dictionary
See also: Festino and festinó

English

[edit]

Etymology

[edit]

From Italian festino.

Noun

[edit]

festino (plural festinos)

  1. (obsolete) A feast or entertainment.
    • 1782, Frances Burney, Cecilia, I.i.8:
      “I am sure you must know about the festino that night, for it was all over the town in a moment.”

Anagrams

[edit]

Italian

[edit]

Noun

[edit]

festino m (plural festini)

  1. party (festive)

Anagrams

[edit]

Latin

[edit]

Etymology

[edit]
Etymology tree
Latin festīnus
Proto-Indo-European *-h₂
Proto-Indo-European *-éh₂
Proto-Indo-European *-yéti
Proto-Indo-European *-eh₂yéti
Proto-Indo-European *-h₂tiinflu.
Proto-Italic *-ājō
Proto-Italic *-āō
Latin -ō
Latin festīnō

    From festīnus + -ō.

    Pronunciation

    [edit]

    Verb

    [edit]

    festīnō (present infinitive festīnāre, perfect active festīnāvī, supine festīnātum); first conjugation

    1. (intransitive) to hasten, make haste, hurry; pass swiftly [first attested in Plautus][1]
      Synonyms: currō, ruō, accurrō, trepidō, prōvolō, prōripiō, properō, corripiō, affluō, mātūrō, prōsiliō
      Antonyms: retardō, cūnctor, moror, dubitō, prōtrahō, trahō, differō
      • 1399, anonymous, Llibre Vermell de Montserrat:
        Ad mortem festinamus: / peccare desistamus.
        We hasten unto death: / let us refrain from sinning.
    2. (transitive) to accelerate, do or prepare hastily, make haste with something, hasten, hurry

    Conjugation

    [edit]
       Conjugation of festīnō (first conjugation)
    indicative singular plural
    first second third first second third
    active present festīnō festīnās festīnat festīnāmus festīnātis festīnant
    imperfect festīnābam festīnābās festīnābat festīnābāmus festīnābātis festīnābant
    future festīnābō festīnābis festīnābit festīnābimus festīnābitis festīnābunt
    perfect festīnāvī festīnāvistī,
    festīnāstī1     		festīnāvit,
    festīnāt1     		festīnāvimus,
    festīnāmus1     		festīnāvistis,
    festīnāstis1     		festīnāvērunt,
    festīnārunt,
    festīnāvēre1
    pluperfect festīnāveram,
    festīnāram1     		festīnāverās,
    festīnārās1     		festīnāverat,
    festīnārat1     		festīnāverāmus,
    festīnārāmus1     		festīnāverātis,
    festīnārātis1     		festīnāverant,
    festīnārant1
    future perfect festīnāverō,
    festīnārō1     		festīnāveris,
    festīnāris1     		festīnāverit,
    festīnārit1     		festīnāverimus,
    festīnārimus1     		festīnāveritis,
    festīnāritis1     		festīnāverint,
    festīnārint1
    passive present festīnor festīnāris,
    festīnāre     		festīnātur festīnāmur festīnāminī festīnantur
    imperfect festīnābar festīnābāris,
    festīnābāre     		festīnābātur festīnābāmur festīnābāminī festīnābantur
    future festīnābor festīnāberis,
    festīnābere     		festīnābitur festīnābimur festīnābiminī festīnābuntur
    perfect festīnātus + present active indicative of sum
    pluperfect festīnātus + imperfect active indicative of sum
    future perfect festīnātus + future active indicative of sum
    subjunctive singular plural
    first second third first second third
    active present festīnem festīnēs festīnet festīnēmus festīnētis festīnent
    imperfect festīnārem festīnārēs festīnāret festīnārēmus festīnārētis festīnārent
    perfect festīnāverim,
    festīnārim1     		festīnāverīs,
    festīnārīs1     		festīnāverit,
    festīnārit1     		festīnāverīmus,
    festīnārīmus1     		festīnāverītis,
    festīnārītis1     		festīnāverint,
    festīnārint1
    pluperfect festīnāvissem,
    festīnāssem1     		festīnāvissēs,
    festīnāssēs1     		festīnāvisset,
    festīnāsset1     		festīnāvissēmus,
    festīnāssēmus1     		festīnāvissētis,
    festīnāssētis1     		festīnāvissent,
    festīnāssent1
    passive present festīner festīnēris,
    festīnēre     		festīnētur festīnēmur festīnēminī festīnentur
    imperfect festīnārer festīnārēris,
    festīnārēre     		festīnārētur festīnārēmur festīnārēminī festīnārentur
    perfect festīnātus + present active subjunctive of sum
    pluperfect festīnātus + imperfect active subjunctive of sum
    imperative singular plural
    first second third first second third
    active present — festīnā — — festīnāte —
    future — festīnātō festīnātō — festīnātōte festīnantō
    passive present — festīnāre — — festīnāminī —
    future — festīnātor festīnātor — — festīnantor
    non-finite forms infinitive participle
    active passive active passive
    present festīnāre festīnārī festīnāns —
    future festīnātūrum esse festīnātum īrī festīnātūrus festīnandus
    perfect festīnāvisse,
    festīnāsse1     		festīnātum esse — festīnātus
    future perfect — festīnātum fore — —
    perfect potential festīnātūrum fuisse — — —
    verbal nouns gerund supine
    genitive dative accusative ablative accusative ablative
    festīnandī festīnandō festīnandum festīnandō festīnātum festīnātū

    1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

    Derived terms

    [edit]

    Descendants

    [edit]
    • English: festinate
    • Italian: festinare
    • Spanish: festinar

    References

    [edit]
    1. ^ De Vaan, Michiel (2008), “festīnō”, in Etymological Dictionary of Latin and the other Italic Languages (Leiden Indo-European Etymological Dictionary Series; 7), Leiden, Boston: Brill, →ISBN, page 216

    Further reading

    [edit]
    • “festīno”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
    • “festīnō”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
    • “festīno”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

    Spanish

    [edit]

    Verb

    [edit]

    festino

    1. first-person singular present indicative of festinar
    Retrieved from "https://en.wiktionary.org/w/index.php?title=festino&oldid=90730147"