implano

Latin

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /imˈplaː.noː/, [ɪmˈpɫ̪äːnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /imˈpla.no/, [imˈpläːno]

Verb

implānō (present infinitive implānāre, perfect active implānāvī, supine implānātum); first conjugation

1. to deceive, delude

Conjugation

Conjugation of implānō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	implānō	implānās	implānat	implānāmus	implānātis	implānant
	imperfect	implānābam	implānābās	implānābat	implānābāmus	implānābātis	implānābant
	future	implānābō	implānābis	implānābit	implānābimus	implānābitis	implānābunt
	perfect	implānāvī	implānāvistī	implānāvit	implānāvimus	implānāvistis	implānāvērunt, implānāvēre
	pluperfect	implānāveram	implānāverās	implānāverat	implānāverāmus	implānāverātis	implānāverant
	future perfect	implānāverō	implānāveris	implānāverit	implānāverimus	implānāveritis	implānāverint
passive	present	implānor	implānāris, implānāre	implānātur	implānāmur	implānāminī	implānantur
	imperfect	implānābar	implānābāris, implānābāre	implānābātur	implānābāmur	implānābāminī	implānābantur
	future	implānābor	implānāberis, implānābere	implānābitur	implānābimur	implānābiminī	implānābuntur
	perfect	implānātus + present active indicative of sum
	pluperfect	implānātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	implānātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	implānem	implānēs	implānet	implānēmus	implānētis	implānent
	imperfect	implānārem	implānārēs	implānāret	implānārēmus	implānārētis	implānārent
	perfect	implānāverim	implānāverīs	implānāverit	implānāverīmus	implānāverītis	implānāverint
	pluperfect	implānāvissem	implānāvissēs	implānāvisset	implānāvissēmus	implānāvissētis	implānāvissent
passive	present	implāner	implānēris, implānēre	implānētur	implānēmur	implānēminī	implānentur
	imperfect	implānārer	implānārēris, implānārēre	implānārētur	implānārēmur	implānārēminī	implānārentur
	perfect	implānātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	implānātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	implānā	—	—	implānāte	—
	future	—	implānātō	implānātō	—	implānātōte	implānantō
passive	present	—	implānāre	—	—	implānāminī	—
	future	—	implānātor	implānātor	—	—	implānantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		implānāre	implānāvisse	implānātūrum esse	implānārī	implānātum esse	implānātum īrī
participles		implānāns	—	implānātūrus	—	implānātus	implānandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		implānandī	implānandō	implānandum	implānandō	implānātum	implānātū

References

• “implano”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• implano in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.