incontaminatus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

From in- +‎ contāminātus.

Pronunciation[edit]

  • (Classical) IPA(key): /in.kon.taː.miˈnaː.tus/, [ɪŋ.kɔn.taː.mɪˈnaː.tʊs]

Adjective[edit]

incontāminātus m (feminine incontāmināta, neuter incontāminātum); first/second declension

  1. uncontaminated
  2. undefiled, pure

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative incontāminātus incontāmināta incontāminātum incontāminātī incontāminātae incontāmināta
genitive incontāminātī incontāminātae incontāminātī incontāminātōrum incontāminātārum incontāminātōrum
dative incontāminātō incontāminātō incontāminātīs
accusative incontāminātum incontāminātam incontāminātum incontāminātōs incontāminātās incontāmināta
ablative incontāminātō incontāminātā incontāminātō incontāminātīs
vocative incontāmināte incontāmināta incontāminātum incontāminātī incontāminātae incontāmināta

References[edit]