Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search




īnflīgō (present infinitive īnflīgere, perfect active īnflīxī, supine īnflīctum); third conjugation

  1. I knock or strike against
  2. I inflict or impose


   Conjugation of infligo (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present īnflīgō īnflīgis īnflīgit īnflīgimus īnflīgitis īnflīgunt
imperfect īnflīgēbam īnflīgēbās īnflīgēbat īnflīgēbāmus īnflīgēbātis īnflīgēbant
future īnflīgam īnflīgēs īnflīget īnflīgēmus īnflīgētis īnflīgent
perfect īnflīxī īnflīxistī īnflīxit īnflīximus īnflīxistis īnflīxērunt, īnflīxēre
pluperfect īnflīxeram īnflīxerās īnflīxerat īnflīxerāmus īnflīxerātis īnflīxerant
future perfect īnflīxerō īnflīxeris īnflīxerit īnflīxerimus īnflīxeritis īnflīxerint
passive present īnflīgor īnflīgeris, īnflīgere īnflīgitur īnflīgimur īnflīgiminī īnflīguntur
imperfect īnflīgēbar īnflīgēbāris, īnflīgēbāre īnflīgēbātur īnflīgēbāmur īnflīgēbāminī īnflīgēbantur
future īnflīgar īnflīgēris, īnflīgēre īnflīgētur īnflīgēmur īnflīgēminī īnflīgentur
perfect īnflīctus + present active indicative of sum
pluperfect īnflīctus + imperfect active indicative of sum
future perfect īnflīctus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present īnflīgam īnflīgās īnflīgat īnflīgāmus īnflīgātis īnflīgant
imperfect īnflīgerem īnflīgerēs īnflīgeret īnflīgerēmus īnflīgerētis īnflīgerent
perfect īnflīxerim īnflīxerīs īnflīxerit īnflīxerīmus īnflīxerītis īnflīxerint
pluperfect īnflīxissem īnflīxissēs īnflīxisset īnflīxissēmus īnflīxissētis īnflīxissent
passive present īnflīgar īnflīgāris, īnflīgāre īnflīgātur īnflīgāmur īnflīgāminī īnflīgantur
imperfect īnflīgerer īnflīgerēris, īnflīgerēre īnflīgerētur īnflīgerēmur īnflīgerēminī īnflīgerentur
perfect īnflīctus + present active subjunctive of sum
pluperfect īnflīctus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present īnflīge īnflīgite
future īnflīgitō īnflīgitō īnflīgitōte īnflīguntō
passive present īnflīgere īnflīgiminī
future īnflīgitor īnflīgitor īnflīguntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives īnflīgere īnflīxisse īnflīctūrus esse īnflīgī īnflīctus esse īnflīctum īrī
participles īnflīgēns īnflīctūrus īnflīctus īnflīgendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
īnflīgere īnflīgendī īnflīgendō īnflīgendum īnflīctum īnflīctū



  • infligo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • infligo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • infligo” in Félix Gaffiot’s Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette (1934)
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
    • to inflict a death-blow: plagam extremam or mortiferam infligere
    • to wound a person (also used metaphorically): vulnus infligere alicui
    • to inflict a mortal wound on some one: mortiferam plagam alicui infligere