infrunitus
Jump to navigation
Jump to search
Latin[edit]
Pronunciation[edit]
- (Classical) IPA(key): /in.fruːˈniː.tus/, [ĩːfruːˈniːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.fruˈni.tus/, [iɱfruˈniːt̪us]
Adjective[edit]
īnfrūnītus (feminine īnfrūnīta, neuter īnfrūnītum); first/second-declension adjective
Declension[edit]
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | īnfrūnītus | īnfrūnīta | īnfrūnītum | īnfrūnītī | īnfrūnītae | īnfrūnīta | |
| Genitive | īnfrūnītī | īnfrūnītae | īnfrūnītī | īnfrūnītōrum | īnfrūnītārum | īnfrūnītōrum | |
| Dative | īnfrūnītō | īnfrūnītō | īnfrūnītīs | ||||
| Accusative | īnfrūnītum | īnfrūnītam | īnfrūnītum | īnfrūnītōs | īnfrūnītās | īnfrūnīta | |
| Ablative | īnfrūnītō | īnfrūnītā | īnfrūnītō | īnfrūnītīs | |||
| Vocative | īnfrūnīte | īnfrūnīta | īnfrūnītum | īnfrūnītī | īnfrūnītae | īnfrūnīta | |
References[edit]
- “infrunitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- infrunitus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- infrunitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.