iniurior

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Alternative forms[edit]

Etymology[edit]

From iniūria ‎(injustice; wrong; offense), from in- ‎(not) + iūs, iūris ‎(right, law).

Pronunciation[edit]

Verb[edit]

iniūrior ‎(present infinitive iniūriārī, perfect active iniūriātus sum); first conjugation, deponent

  1. I injure, do injury.
  2. I wrong, do wrong.

Inflection[edit]

   Conjugation of iniurior (first conjugation, deponent)
indicative singular plural
first second third first second third
active present iniūrior iniūriāris, iniūriāre iniūriātur iniūriāmur iniūriāminī iniūriantur
imperfect iniūriābar iniūriābāris, iniūriābāre iniūriābātur iniūriābāmur iniūriābāminī iniūriābantur
future iniūriābor iniūriāberis, iniūriābere iniūriābitur iniūriābimur iniūriābiminī iniūriābuntur
perfect iniūriātus + present active indicative of sum
pluperfect iniūriātus + imperfect active indicative of sum
future perfect iniūriātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present iniūrier iniūriēris, iniūriēre iniūriētur iniūriēmur iniūriēminī iniūrientur
imperfect iniūriārer iniūriārēris, iniūriārēre iniūriārētur iniūriārēmur iniūriārēminī iniūriārentur
perfect iniūriātus + present active subjunctive of sum
pluperfect iniūriātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present iniūriāre iniūriāminī
future iniūriātor iniūriātor iniūriantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives iniūriārī iniūriātus esse iniūriātūrus esse iniūriātum īrī
participles iniūriāns iniūriātus iniūriātūrus iniūriandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
iniūriārī iniūriandī iniūriandō iniūriandum iniūriātum iniūriātū

Derived terms[edit]

Descendants[edit]