karaspēks

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latvian[edit]

Etymology[edit]

From kara (war[gen.]) +‎ spēks (force). First mentioned in 17th-century sources.[1]

Pronunciation[edit]

(file)

Noun[edit]

karaspēks m (1st declension)

  1. army, forces, troops (a country's armed forces; a part of the armed forces with specific tasks)
    speciālais karaspēksspecial troops, forces
    gaisa, kājnieku, tanku karaspēksair, infantry, tank troops, forces
    sauszemes, sakaru karaspēksland, communication troops, forces
    valsts pretgaisa aizsardzības karaspēksnational air defense troops, forces
    stratēģiskais raķešu karaspēksstrategic missile forces
    karaspēka apakšvienībastroop, military subunits
    klusums; neredz ne privāto braucēju, ne gājēju, ne arī karaspēkusilence; no private drivers, no pedestrians, not even troops, soldiers were visible

Declension[edit]

Synonyms[edit]

Related terms[edit]

References[edit]

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992), “karš”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7