kliva

See also: klíva

Norwegian Nynorsk

Alternative forms

• klive

Etymology

From Old Norse klífa.

Pronunciation

• IPA^(key): /²kliːʋɑ/

Verb

kliva (present tense kliv, past tense kleiv, past participle klive, present participle klivande, imperative kliv)

1. to climb

Synonyms

• klatra
• klyva

Further reading

• “kliva” in The Nynorsk Dictionary.

---

Old Swedish

Etymology

From Old Norse klífa, from Proto-Germanic *klībaną.

Verb

klīva

1. to climb

Conjugation

Conjugation of klīva (strong)

	present			past
infinitive	klīva			—
participle	klīvandi, klīvande			klivin
active voice	indicative	subjunctive	imperative	indicative	subjunctive
iæk	klīver	klīvi, klīve	—	klēf	klivi, klive
þū	klīver	klīvi, klīve	klīf	klēft	klivi, klive
han	klīver	klīvi, klīve	—	klēf	klivi, klive
vīr	klīvum, klīvom	klīvum, klīvom	klīvum, klīvom	klivum, klivom	klivum, klivom
īr	klīvin	klīvin	klīvin	klivin	klivin
þēr	klīva	klīvin	—	klivu, -o	klivin
mediopassive voice	indicative	subjunctive	imperative	indicative	subjunctive
iæk	klīfs	klīvis, klīves	—	klēfs	klivis, klives
þū	klīfs	klīvis, klīves	—	klēfts	klivis, klives
han	klīfs	klīvis, klīves	—	klēfs	klivis, klives
vīr	klīvums, -oms	klīvums, klīvoms	—	klivums, klivoms	klivums, klivoms
īr	klīvins	klīvins	—	klivins	klivins
þēr	klīvas	klīvins	—	klivus, klivos	klivins

Descendants

• Swedish: kliva

---

Swedish

Etymology

From Old Swedish klīva, from Old Norse klífa, from Proto-Germanic *klībaną.

Pronunciation

• audio

  (file)

Verb

kliva

1. to take a (big) step, to step into, onto or off from something

Conjugation

Conjugation of kliva (class 1 strong)

	Active	Passive
Infinitive	kliva	—
Present tense	kliver	—
Past tense	klev	—
Supine	klivit	—
Imperative	kliv	—
Present participle	klivande
Past participle	kliven

Related terms

• kliva av
• kliva in
• kliva upp

Anagrams

• vilka