labklājība

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search
See also: labklājībā

Latvian[edit]

Etymology[edit]

An early 19th-century coinage, from labs(good) +‎ klājs(cover) +‎ -ība, which replaced other contemporary coinages (labklāšana, labklāšanās).[1]

Pronunciation[edit]

(file)

Noun[edit]

labklājība f (4th declension)

  1. well-being, welfare, (common) wealth (material living conditions characterized by prosperity and security)
    Latvijas labklājības ministrija‎ ― Latvian welfare ministry
    nodrošināt tautas materiālo labklājību‎ ― to ensure the people's material well-being
    dzīvot labklājībā‎ ― to live in well-being, wealth
    par iedzīvotāju materiālās labklājības pieaugumu liecina patēriņa preču iegādes palielināšanās‎ ― the increase in the acquisition of consumer goods shows the growth in the material well-being of the (local) inhabitants
    ražošanas uzdevumu izpilde ir galvenais priekšnoteikums padomju cilvēku labklājības celšanai‎ ― the execution of production tasks is the most important prerequisite for the raising of the well-being (= wealth) of Soviet citizens

Declension[edit]

Synonyms[edit]

References[edit]

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992), “klāt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7