levatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology 1
[edit]Perfect passive participle of levō (“lift, raise”).
Participle
[edit]levātus (feminine levāta, neuter levātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | levātus | levāta | levātum | levātī | levātae | levāta | |
genitive | levātī | levātae | levātī | levātōrum | levātārum | levātōrum | |
dative | levātō | levātae | levātō | levātīs | |||
accusative | levātum | levātam | levātum | levātōs | levātās | levāta | |
ablative | levātō | levātā | levātō | levātīs | |||
vocative | levāte | levāta | levātum | levātī | levātae | levāta |
Derived terms
[edit]Descendants
[edit]Vulgar Latin: *levitum (see there for further descendants)
Etymology 2
[edit]Perfect passive participle of lēvō (“smooth, polish”).
Participle
[edit]lēvātus (feminine lēvāta, neuter lēvātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | lēvātus | lēvāta | lēvātum | lēvātī | lēvātae | lēvāta | |
genitive | lēvātī | lēvātae | lēvātī | lēvātōrum | lēvātārum | lēvātōrum | |
dative | lēvātō | lēvātae | lēvātō | lēvātīs | |||
accusative | lēvātum | lēvātam | lēvātum | lēvātōs | lēvātās | lēvāta | |
ablative | lēvātō | lēvātā | lēvātō | lēvātīs | |||
vocative | lēvāte | lēvāta | lēvātum | lēvātī | lēvātae | lēvāta |
References
[edit]- “levatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “levatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- levatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.