locaturus

Definition from Wiktionary, the free dictionary
Jump to: navigation, search

Latin[edit]

Etymology[edit]

Future active participle of locō.

Participle[edit]

locātūrus m ‎(feminine locātūra, neuter locātūrum); first/second declension

  1. about to place

Inflection[edit]

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative locātūrus locātūra locātūrum locātūrī locātūrae locātūra
genitive locātūrī locātūrae locātūrī locātūrōrum locātūrārum locātūrōrum
dative locātūrō locātūrō locātūrīs
accusative locātūrum locātūram locātūrum locātūrōs locātūrās locātūra
ablative locātūrō locātūrā locātūrō locātūrīs
vocative locātūre locātūra locātūrum locātūrī locātūrae locātūra